Feeds:
Rakstus
Komentāri

Vai zini kaut ko par krietno kareivi Šveiku? Vai viesojoties Prāgā gribētu aiziet uz kādu vecu autentisku čehu krodziņu?
Aizpagājšnedēļ man sanāca dažas dienas pabūt Prāgā komandējumā un apmesties viesnīcā, kas iekārtota mājā, kurā kādreiz esot strādājis Kafka. Tam gan nav nekāda sakara ar šo ierakstu. Vispār Kafka man asociējas vienīgi ar Bridžitas Džounsas dienasgrāmatu.
Biju Prāgā necaurbraucot pirmo reizi. Dēļ saspringtā darba grafika gaismā Prāgu sanāca redzēt mazāk kā divas stundas, lai pafotografētu. Un vēl divus vakarus tumsā, lai nedaudz iekostu divos dažādos, vecos Prāgas krodziņos. Viens bija samērā nepatīkams Šveika krodziņš „U Kalicha”, bet otrs autentiski viesmīlīgs un vienmērīgi piebāzts ar vietējiem un tūristiem „U Fleku”. Otrajam nav sakara ar Šveiku, toties alus un atmosfēra iespārda.

Nostaļģija par Šveiku un krodziņa izvēle.

Man kopš bērnības patikusi Hašeka grāmata par Šveiku. Gribētos kaut kad to pārlasīt, lai izbaudītu grāmatas mierīgo plūdumu un tos jokus, kurus bērnībā nesapratu. Kāds varētu apstiprināt, vai nesen latviski izdotais variants tiešām esot labākā tulkojumā un bez izgriezumiem, atšķirībā no Šveika, kas izdots padomju laikā?
Iespaidojos arī no telefonsarunas ar vecākiem, kuri Prāgas sakarā tūlīt pieminēja Šveika krodziņu. Ar gūgli atradu labu aprakstu impro lapā par Šveika krodziņiem Čehijas galvaspilsētā.  Izlasīju par krodziņu „Švejk”, kas esot pajauns, mākslīgi novecināts un piebāzts ar Šveika simboliku un „U Kalicha”, kas ir autentisks krodziņš no Hašeka laikiem un grāmatā aprakstīts kā Šveika piemājas iemīļotais krodziņš. Tas pats, kurā mušas bija aptaisījušas Franča Jozefa bildi.
Tā kā esmu par 100% autentisku mantu izlēmu par labu „U Kalicha” (Na Bojišti 12-14)!

Kordziņā „U Kalicha”

Ienācu krodziņā ap 19:00 (20:00 pēc Latvijas laika un pusdienas neesmu dabūjis). Pirmais instinkts ienākot zālē bija griezties apkārt un iet projām. Liela patumša, nolietota zāle ar kādiem 30 galdiņiem. Pilnīgi tukša izņemot mani un četrus patumšus, nolietotus oficiantus. Oficiants ierādīja man vietu kaut kur zāles vidū. Vispār man krīt uz nerviem, ka man ierāda vietu. Ja tas notiek lielā un supertukšā vietā, tas, protams, ir papildus līmenis.
No kurienes esat? Nomainu automātisko „kas tev par daļu” reakciju uz režīmu „nest Latvijas vārdu pasaulē” un smaidu – no Latvijas. Izrādās, šoreiz ir gan daļa, jo oficiants sameklē lapeli ar ēdienkarti latviešu valodā un iesaka pašu dārgāko – kaut kādu puskilo liellopa cisku uz ko es sameloju – I am not hungry, un pasūtu stipri mazāku steiku. Tālāk pārdošanas taktika tūristu stilā turpinās. Piepeld oficiante ar Becherovkas un Slivovicas pudelēm un piedāvā šotiņu tradicionālā Čehu dzēriena. Pasūtītais alus izrādās tumšs un garšīgs, pārsteigums – litrīgā kausā, kas nav pārāk ērti dzeršanai, un nu jau tik drīz nekur vairs neaiziešu. Pēc autogrāfiem uz sienas latviešu (Rīgas satiksme) un krievu (parnji iz pitjera) izpildījumā, radās iespaids, ka šo vietu ļoti iecienījuši tūristi no Austrumeiropas. Nākošie pēc manis ieradās vēl divi latvieši, pārītis ap gadiem 50, ar oficiantu mēģina sazināties lauzītā angļu, krievu valodā un čehu valodā ar vārdnīcas palīdzību, filmē, fotografējas un vispār uzvedas kā Japāņu tūristi. Man prieks par viņiem, tāpēc cenšos izskatīties pēc naturāla čeha, lai nebojātu viņiem romantiku. Vēlāk uzradās pārītis austrumvāciešu, divi jautri sadzērušies pārīši, kas varēja būt pusmūža igauņi, pāris vietējie un trīs tumsnēji vīrieši, kas arī atgādina vietējos, bet uz oficiantes jautājumu atbild – „no kurienes, no kurienes, tu nemaz nezini kur tas ir, no kurienes mēs esam! Mēs esam no solnečnij gorod Jerevan!” un saņem ēdienkarti angļu valodā.
Krodziņa atmosfēru papildina sirms onkulis Šveika armijas uzsvārcī un cepurē, kas staigā ap galdiņiem un skaļi spēlē akordeonu.
Oficianti konstanti turpināja visiem piedāvāt becherovku vai sļivovicu un dārgāko no ēdienkartes, kā arī nopirkt suvenīrus – Šveika cepures, dvieļus un vēl nezin ko. Gaļa bija saldēta un sildīta. Rēķins lielāks nekā gaidīts. Kredītkartes tiek pieņemtas, bet tikai ne mani MasterCard vai Visa electron. Nevienu no savām fancy izejamajām kredītkartēm nebiju paņēmis līdzi, tāpēc sagrabināju cik bija skaidrā naudā un nedamaksāju 5 kronas (apmēram 12 santīmi). Par ko biju ļoti apmierināts, jo jutos pelnījis dzeramnaudu. Kaut arī oficiants mācēja latviski pateikt „paldies”, man tur nepatika un jums arī neiesaku.
TirpAdvisor lapā lielākā daļa pēdējo atsauksmju sakrīt ar maniem iespaidiem. Nesajutos, kā gaidīts viesis, bet gan tāds apkāšams tūrists.

Krodziņā „U Fleku”

Šo vietu likās pagrūti atrast, ilgi klaiņoju pa šaurajām, sazarotajām ieliņām, veselas četras reizes pagriežoties pa kreisi, kamēr nonācu Kremencova 11. Vienkāršs bet patīkams iekārtojums, vairākas lielas, samērā gaišas, garas telpas ar balsinātām velvēm, gari koka galdi un vienkārši gari soli. Pie viena tāda garā sola jau sēž kādi 30 mani kolēģi no dažnedažādām Eiropas valstīm. Tikko apsēžos pie galda, manā priekšā kā uz burvju mājiena parādās 0.5 kauss tumšā alus un šotiņš Bečerovkas. Zāli ik pa brīdim apstaigā oficiants ar lielu paplāti kādiem padsmit aliem un bez liekas runāšanas visiem apmaina tukšos kausus. Uzreiz var redzēt, ka viņu bizness ir pārdot alu! Pieejama ir tikai viena alus šķirne, ko brūvē šeit uz vietas jau vairākus gadsimtus un nekādu jautājumu. Šī esot vecākā alus darītava Prāgā. Alus ir tumšs, tumīgs un mānīgi maigs. Garšīgs, maita! Oficianti neveikli ievelk rēķinā pa strīpiņai par katru izdzerto alu un pirms mēs dodamies projām vienkārši pajautā cik kurš no mums 30 ir izdēris, mēģinot savilkt to ar svītriņām uz papīra.
Aizvēsturisks sirms onka ar akordeonu spēlē kautkādus šlāgerus, par prieku raibai publikai, kur ir dažāda vecuma vietējie un īpaši atraktīvs galdiņš ar itāļu pensionāriem, kas aizrautīgi dzied līdzi, smejas un lieliski pavada laiku. Laikam lielākas, pensijas…
Kaut arī uzrāvos uz gaļu ar četrām milzīgām baltmaizes šķēlēm (tradicionālie knēdeļi), un alu bija jādzer ar mēru lai nesabojāto savu nākošā rīta prezentāciju, šī vieta man ļoti patika. Noteikti tur atgriezīšos, un iesaku arī tev!
Tripadvisor gan ir miksēti komentāri starp pilnīgu ekstāzi un brīdinājumiem par tūristu čakarēšanu, bet pat ar 10% uzcenojumu par apkalpošanu šī vieta ir daudz lētāka un foršāka nekā „U Kulicha”.

Prāga atstāja lielisku iespaidu, nedaudz atgādina Rīgu ar Jūgendstilu un šaurām vecpilsētas ieliņām, tikai lielāka, nelīdzenāka, dzīvāka, ar lielākām izklaides iespējām un gandrīz tik pat simpātiskām meitenēm un ļoti gardu alu. Iespējams tas ir kaut kā saistīts…

Jocīgā angļu valoda

Nezinu vai tā ir varžēdāju franču vai  ragaino vikingu ietekme, bet angļi ir konkrēti sačakarējuši savu valodu. Nekādi neesmu varējis saprast, kā var būt tik maza saikne starp rakstību un izrunu. Smieklīgi – angļiem vidusskolā tiek rīkotas sacensības burtošanā (spelling).  Vai vari pareizi izburtot “šaursliežu dzelzceļš”?

Biju patīkami pārsteigts, ka arī paši angļi ir šo muļķību pamanījuši un izdomājuši angļu rakstības reformu (English spelling reform). Viens no šīs kustības aktīvistiem ir bijis Bernards Šovs. Viņš izsmēja angļu rakstību ar piemēru, ka pēc esošajiem gramatikas likumiem vārds “fish” varētu tikt rakstīts arī kā “ghoti” un tik un tā izrunāties tieši tāpat kā “fish”.

GHOTI = FISH

GH izrunājam kā vārdā “lauGH”

O kā vārdā “wOmen”

TI kā vārdā “moTIon”

Latviski izrunātos lāf, wimin un moušn. Lūdzu!  Jūsu fišš ir gatavs! Pasniegsim ar citroniņu vai holandes mērcīti?

Piedāvāju arī vienu manis izdomātu angļu valodas atrakciju:

Pamēģini pēc kārtas pateikt angliski “mati”, “šeit”, “dzirdēt”, “viņas(kā?)”, un “zaķis”.

Tagad variākas reizes pēc kārtas un ātrāk. Kas tev sanāca?

Vai esi pārliecināts, ka mati izrunājas tieši tā?

Vai tagad vari uzrakstīt kā šie vārdi rakstās?

Varu tev pateikt priekšā – “hair”, “here”, “hear”, “her” un “hare”.

Vai zini, kuriem diviem no šiem vārdiem oficiāli jāskan vienādi?

Rezultātā jau sen vairs nesatraucos par perfektu angļu izrunu un nebaidos no rakstības kļūdām. Paši angļi runā pietiekoši jocīgi un vēl sacenšas burtošanā.

Angļi kārtīgi sabraukuši purvā un netiek no tā laukā, jo pašreizējais variants tiek pārāk plaši pielietots.

Info par English spelling reform wikipēdijā:  http://en.wikipedia.org/wiki/English_spelling_reform

Kādreiz, vēl daudz senāk kā aizpagājušā piektdiena, pulkveža B ielā bija krodziņš “Ai’Karamba” ar gardu ūdens kafiju un salātiņiem, kuru nosaukumu tā arī neuzzināju – vienkārši „tie garšīgie salātiņi pie angļu brokastīm”,  bet par jautrību ēdienkartē gādāja keksiņa mazais brālītis mafins.

Tā nu man šodien liekas, ka ziemassvētku pantiņš varētu būt šlāgera mazais brālītis. Kādēļ gan ne? Daži tādi bēdubrāļi man kā reizi šiem ziemassvētkiem aizķērušies.

Labs visu gadu.

Tev nav pa gaisu jātraucās,
Un skurstenī nav jāspraucās!
Nav jāpucē tev kamanas,
Un jāstiepj smagas dāvanas.

Ja labs tu biji visu gadu,
Daudz priecīgu tev draugu radu!
Un pietiek tik ar mīļu smaidu,
Es katru gadu to vien gaidu!

* * *

Vecītis slapjām kājām.

Kad ārā auksts un lietus līst,
Skumjš salatēvs pa āru klīst.
Nekurkst sniedziņš tam zem kājām,
Slapjām kurpēm, slapjām kājām
Nēsā dāvanas pa mājām.

Pie katrām durvīm saņemas.
Viņš zin, ka skumt tam neklājas!

* * *


Kā klaudz.

Laiks uz brīdi apstājies,
Laiks egles zaros sapinies,
Kad manās acīs skatījies.

Satraucošāk daudz
Sveču gaismā soļi klaudz.

Vakarā manā,
Prieks smaidā tavā,
Sirdī tūkstots sveču liesmām.

* * *



Pāris nedēļas atpakaļ fotografēju apmeklētājus foto akcijā Staro Rīga laikā. Klāvs, kurš man palīdzēja, kādā starplaikā pajautāja – kādas ir trīs vienkāršas lietas, kas būtu jāievēro iesācējam, lai taisītu labākas bildes?  Es protams sarosījos – Kas gan var būt vienkāršāk? Domās uzrotīju piedurknes, ievilku elpu – un sāku murmulēt kaut ko saraustītu par domu un pareizajiem režīmiem. Jautājums itkā bija atbildēts, tomēr sagribējās to sakarīgāk noformulēt un padalīties arī ar citiem.
Es fotogrāfijā saskatu trīs pamatelementus kuriem jāpievērš uzmanība, lai iegūtu teicamu rezultātu:  Ideja vai emocijas; tehniskā kvalitāte; vizuālā pievilcība vai kompozīcija.

Domājot par to, kādas ir galvenās iesācēju kļūdas, kas vienkāršāk novēršamas, lai uzlabotu sniegumu katrā no šīm kategorijām, radās šie ieteikumi. Padomi domāti iesācējiem, kas vēlas uzlabot savas fotogrāfijas.  Ja zini kādēļ gribi fotografēt savādāk, jūties brīvs attīstīt savu stilu un pieeju!

1. Seko gaismai.

Bez gaismas nav fotogrāfijas, tāpēc izvēlies labu apgaismojumu! Ārā vēlu vakarā vai telpās mākslīgajā apgaismojumā seko līdzi fotoaparāta rādījumiem, ja mirgo brīdinājuma lampiņa vai ikoniņa ar kameru mazās drebelīgās rociņās – kamera signalizē, ka ir par tumšu, bilde sanāks izsmērēta. Šajā gadījumā vari mēģināt kameru stabilizēt uz foto statīva, nolikt uz nekustīgas virsmas vai atspiest pret stenderi un noķert fotografējamos pēc iespējas nekustīgus. Drošībai vari uztaisīt vairākus kadrus pēc kārtas.
Ja automātiskajā režīma ieslēgsies zibspuldze, tā izgaismos tikai galveno objektu uz nesmuka melna fona. Bildē sanāks bieži sastopams efekts – „izbijies ezītis auto starmešos!” No tā iespējams izvairīties izmantojot piegaismošanu ar zibspuldzi.

"Izbijies susliks" - efekts rodas bildējot ar zibspuldzi auto režīmā

Pievērs uzmanību apgaismojumam arī saulainā laikā. Fotografējot savus radiņus spožā saulītē, centies novietot viņus tā, lai saule nespīdētu viņiem acīs un viņi neizskatītos visi līdzīgi vienam ķīnietim. Ja sejas sanāk pārāk tumšas, vari atkal mazliet piegaismot ar zibspuldzi. Atceries, ka aparāta iebūvētā zibspuldze darbojas tikai kādu 2 – 6 metru attālumā! Kad mēģini ar zibspuldzi izgaismot Eifeļa torni, tu vienkārši izskaties smieklīgi!

Piegaismošana ar zibspuldzi (Fill-Flash)
Auto vai P režīmos tava fotoaparāta zibspuldze darbojas tā, lai pareizi izgaismotu galveno objektu, tā nevar izgaismot visu telpu, tāpēc fonā visbiežāk sanāk neglīta melna tumsa. Lai tas nenotiktu, izmanto zibspuldzes Slow-sync režīmu, ja tāds ir tavam aparātam, vai izvēlēties režīmu A (apperture priority) un ieslēgtu zibspuldzi. Šajā gadījumā kamera izvēlēsies tādus iestatījumus, lai pareizi attēlētu fonu un ar zibspuldzi izgaismos galveno objektu. Fons gan var būt izsmērējies dēļ kameras un cilvēku kustības, bet galvenais objekts būs pareizi izgaismots un apstādināts ar ātru zibspuldzes zibsni.

Patīkamāks rezultāts piegaismojot ar zibspuldzi režīmā A (apperture priority)

2. Bildes jēga un saturs.
Kas ir tas, ko vēlies parādīt bildē? No kuras skatu pozīcijas tas izskatīsies vislabāk? Ar ko šīs vecās durvis, kaķītis un puķītes tavā bildē izskatīsies labāk par miljons citām? Nebaidies aizpildīt kadru ar galveno objektu, labāk būt par tuvu nekā par tālu! Nemēģini vienmēr ietvert kadrā pārāk daudz apkārtējo detaļu! Fotogrāfija ir māksla parādīt svarīgo un paslēpt nebūtisko. Kontrolē fonu – vai tas nav daudz uzkrītošāks par tavu interesējošo objektu? Vai fons netraucē tavam objektam? Skaties, lai Jānim bildē no galvas neaug stabs!

Kas tad tas?

3. Vizuāli patīkams attēls.
Iesācējiem svarīgs kompozīcijas noteikums – galvenajam objektam nav jābūt novietotam precīzi centrā. Interesantāka kompozīcija veidojas, ja objekts ir nobīdīts nedaudz pa labi vai pa kreisi. Ja attēlā redzams horizonts tam būtu jābūt attēla apakšējā vai augšējā trešdaļā, nevis centrā. Ja interesantākas ir debesis, to kadrā vajadzētu būt vairāk, ja nē, tad mazāk. Lūdzu turi kameru taisni, tā lai horizonts bildē būtu taisns! Tas ir svarīgi! Tiešām!

Horizontu un svarīgākos objektus ieteicams necentrēt, bet gan novietot tuvāk attēlotajām līnijām un krustpunktiem - trīs trešdaļu likums.

Fotogrāfijā eksperimentē ar objektiem, līnijām, gaismu un krāsām. Meklē interesantus kontrastus, grafiskus un tonālus veidojumus! Apskatot savas bildes pavēro, kā tavs skatiens ceļo pa dažādām attēla daļām. Kuras daļas ir interesantākas? Kuras traucē? Vai iespējams kādu no tām nogriezt, uzlabojot kompozīciju?  Ja nesanāca bildējot, nekautrējies izmantot Picassa, FastStone vai kādu citu programmu lai bildes iztaisnotu un nepieciešamības gadījumā nedaudz apgrieztu.

Mēģini ieraudzīt vairāk un labāk par citiem, parādi to savās bildēs! Gūsti prieku un baudu fotografējot, bildes patiesā vērtība nav atkarīga no tava fotoaparāta izmēra, bet gan no emocijām, kas ieliktas fotogrāfijā!

Ceru, ka šie padomi tiešām šķiet vienkārši un palīdzēs tev iegūt labākas bildes. Varbūt tev radīsies motivācija mācīties vairāk par to, kā uzlabot kompozīciju vai iegūt tehniski kvalitātīvākus attēlus. Par šiem tematiem ir pieejamas gan labas grāmatas, gan foto kursi un daudz aprakstu internetā.

Neuzticies tikai manam viedoklim! Iesaku apskatīties fotogrāfa Ivara Grāvleja praktiskos padomus fotogrāfijā, kas vienlaikus ir arī modernā foto mākslas projekts:

http://www.ivarsgravlejs.com/pages/uafp001.htm

Daudz pamācības latviešu valodā vari atrast arī www.fotoblog.lv



Ziema, tumsa, drūms un mitrs laiks… Brīžiem šķiet, ka pietrūkst gaismas, enerģijas un viss skaistais bijis līdz šim. Kaut kas jauns šķiet gandrīz neiespējams.

Nezinu, vai šādas domas kādreiz pārņem, Ņujorkā dzīvojošu itāļu fotogrāfu Paolo Venturu, bet viņa darbi liecina, ka jaunas idejas vienmēr ir iespējamas un arī laika apstākļi nav šķērslis. Aperture Fundation šogad ierobežotā 2000 sējumu izdevumā izlaidusi mākslinieka foto grāmatu ar neparasti brīnišķīgām, izjustām ainavām no itāļu cirkus dzīves ziemā.

Ja ieskatīsies ciešāk, pamanīsi, ka cilvēki attelā nemaz nav īsti. Fotogrāfs katru kadru veido mākslīgi, būvējot miniatūra izmēra skatuvi, ko apdzīvo viņa speciāli veidotas lelles. Šīs neparastās ainavas dažreiz šķiet patiesākas par īstām un aizrauj ar savu gaišo un vienlīdz melanholisko noskaņu. Foto stāsta galvenais varonis esot vecs cirkus mākslinieks, kurš, guļot uz nāves gultas, atskatās uz savu dzīvi. Autors esot smēlies iedvesmu no vecvecāku nostāstiem un bērnības ainavām Milānā, kas viņam vislabāk patīkot un palikusi atmiņā tieši ziemā.
Mani savukārt pārsteidz, mākslinieka pieeja, kas piešķir fotogrāfijai, klasiski vairāk dokumentālam žanram, sintētiskas un gleznieciskas īpašības, tomēr saglabājot darbos ticamību un radot spēcīgas emocijas.

Pievienoju norādi uz Paolo Venturas mājas lapu, kur iespējams apskatīt dažas bildes no viņa Ziemas stāstu projekta, kā arī līdzīgā stilā veidotas bildes, kas attēlo kara ainas, no sērijas War Stories.
Ieskatu noskatīties arī video interviju ar mākslinieku, par to kā tapuši šie brīnišķīgie darbi.

Older Posts »