Oriģināli Ziemassvētku Panti

Šajos svētkos ienāca prātā trīs pašsacerēti ziemassvētku pantiņi.

Kādreiz, vēl daudz senāk kā aizpagājušā piektdiena, pulkveža B ielā bija krodziņš “Ai’Karamba” ar gardu ūdens kafiju un salātiņiem, kuru nosaukumu tā arī neuzzināju – vienkārši „tie garšīgie salātiņi pie angļu brokastīm”,  bet par jautrību ēdienkartē gādāja keksiņa mazais brālītis mafins.

Tā nu man šodien liekas, ka ziemassvētku pantiņš varētu būt šlāgera mazais brālītis. Kādēļ gan ne? Daži tādi bēdubrāļi man kā reizi šiem ziemassvētkiem aizķērušies.

Labs visu gadu.

Tev nav pa gaisu jātraucās,
Un skurstenī nav jāspraucās!
Nav jāpucē tev kamanas,
Un jāstiepj smagas dāvanas.

Ja labs tu biji visu gadu,
Daudz priecīgu tev draugu radu!
Un pietiek tik ar mīļu smaidu,
Es katru gadu to vien gaidu!

* * *

Vecītis slapjām kājām.

Kad ārā auksts un lietus līst,
Skumjš salatēvs pa āru klīst.
Nekurkst sniedziņš tam zem kājām,
Slapjām kurpēm, slapjām kājām
Nēsā dāvanas pa mājām.

Pie katrām durvīm saņemas.
Viņš zin, ka skumt tam neklājas!

* * *

Kā klaudz.

Laiks uz brīdi apstājies,
Laiks egles zaros sapinies,
Kad manās acīs skatījies.

Satraucošāk daudz
Sveču gaismā soļi klaudz.

Vakarā manā,
Prieks smaidā tavā,
Sirdī tūkstots sveču liesmām.

* * *



Kā labāk fotografēt? Vienkārši padomi foto iesācējam.

Pāris nedēļas atpakaļ fotografēju apmeklētājus foto akcijā Staro Rīga laikā. Klāvs, kurš man palīdzēja, kādā starplaikā pajautāja – kādas ir trīs vienkāršas lietas, kas būtu jāievēro iesācējam, lai taisītu labākas bildes?  Es protams sarosījos – Kas gan var būt vienkāršāk? Domās uzrotīju piedurknes, ievilku elpu – un sāku murmulēt kaut ko saraustītu par domu un pareizajiem režīmiem. Jautājums itkā bija atbildēts, tomēr sagribējās to sakarīgāk noformulēt un padalīties arī ar citiem.
Es fotogrāfijā saskatu trīs pamatelementus kuriem jāpievērš uzmanība, lai iegūtu teicamu rezultātu:  Ideja vai emocijas; tehniskā kvalitāte; vizuālā pievilcība vai kompozīcija.

Domājot par to, kādas ir galvenās iesācēju kļūdas, kas vienkāršāk novēršamas, lai uzlabotu sniegumu katrā no šīm kategorijām, radās šie ieteikumi. Padomi domāti iesācējiem, kas vēlas uzlabot savas fotogrāfijas.  Ja zini kādēļ gribi fotografēt savādāk, jūties brīvs attīstīt savu stilu un pieeju!

1. Seko gaismai.

Bez gaismas nav fotogrāfijas, tāpēc izvēlies labu apgaismojumu! Ārā vēlu vakarā vai telpās mākslīgajā apgaismojumā seko līdzi fotoaparāta rādījumiem, ja mirgo brīdinājuma lampiņa vai ikoniņa ar kameru mazās drebelīgās rociņās – kamera signalizē, ka ir par tumšu, bilde sanāks izsmērēta. Šajā gadījumā vari mēģināt kameru stabilizēt uz foto statīva, nolikt uz nekustīgas virsmas vai atspiest pret stenderi un noķert fotografējamos pēc iespējas nekustīgus. Drošībai vari uztaisīt vairākus kadrus pēc kārtas.
Ja automātiskajā režīma ieslēgsies zibspuldze, tā izgaismos tikai galveno objektu uz nesmuka melna fona. Bildē sanāks bieži sastopams efekts – „izbijies ezītis auto starmešos!” No tā iespējams izvairīties izmantojot piegaismošanu ar zibspuldzi.

"Izbijies susliks" - efekts rodas bildējot ar zibspuldzi auto režīmā

Pievērs uzmanību apgaismojumam arī saulainā laikā. Fotografējot savus radiņus spožā saulītē, centies novietot viņus tā, lai saule nespīdētu viņiem acīs un viņi neizskatītos visi līdzīgi vienam ķīnietim. Ja sejas sanāk pārāk tumšas, vari atkal mazliet piegaismot ar zibspuldzi. Atceries, ka aparāta iebūvētā zibspuldze darbojas tikai kādu 2 – 6 metru attālumā! Kad mēģini ar zibspuldzi izgaismot Eifeļa torni, tu vienkārši izskaties smieklīgi!

Piegaismošana ar zibspuldzi (Fill-Flash)
Auto vai P režīmos tava fotoaparāta zibspuldze darbojas tā, lai pareizi izgaismotu galveno objektu, tā nevar izgaismot visu telpu, tāpēc fonā visbiežāk sanāk neglīta melna tumsa. Lai tas nenotiktu, izmanto zibspuldzes Slow-sync režīmu, ja tāds ir tavam aparātam, vai izvēlēties režīmu A (apperture priority) un ieslēgtu zibspuldzi. Šajā gadījumā kamera izvēlēsies tādus iestatījumus, lai pareizi attēlētu fonu un ar zibspuldzi izgaismos galveno objektu. Fons gan var būt izsmērējies dēļ kameras un cilvēku kustības, bet galvenais objekts būs pareizi izgaismots un apstādināts ar ātru zibspuldzes zibsni.

Patīkamāks rezultāts piegaismojot ar zibspuldzi režīmā A (apperture priority)

2. Bildes jēga un saturs.
Kas ir tas, ko vēlies parādīt bildē? No kuras skatu pozīcijas tas izskatīsies vislabāk? Ar ko šīs vecās durvis, kaķītis un puķītes tavā bildē izskatīsies labāk par miljons citām? Nebaidies aizpildīt kadru ar galveno objektu, labāk būt par tuvu nekā par tālu! Nemēģini vienmēr ietvert kadrā pārāk daudz apkārtējo detaļu! Fotogrāfija ir māksla parādīt svarīgo un paslēpt nebūtisko. Kontrolē fonu – vai tas nav daudz uzkrītošāks par tavu interesējošo objektu? Vai fons netraucē tavam objektam? Skaties, lai Jānim bildē no galvas neaug stabs!

Kas tad tas?

3. Vizuāli patīkams attēls.
Iesācējiem svarīgs kompozīcijas noteikums – galvenajam objektam nav jābūt novietotam precīzi centrā. Interesantāka kompozīcija veidojas, ja objekts ir nobīdīts nedaudz pa labi vai pa kreisi. Ja attēlā redzams horizonts tam būtu jābūt attēla apakšējā vai augšējā trešdaļā, nevis centrā. Ja interesantākas ir debesis, to kadrā vajadzētu būt vairāk, ja nē, tad mazāk. Lūdzu turi kameru taisni, tā lai horizonts bildē būtu taisns! Tas ir svarīgi! Tiešām!

Horizontu un svarīgākos objektus ieteicams necentrēt, bet gan novietot tuvāk attēlotajām līnijām un krustpunktiem - trīs trešdaļu likums.

Fotogrāfijā eksperimentē ar objektiem, līnijām, gaismu un krāsām. Meklē interesantus kontrastus, grafiskus un tonālus veidojumus! Apskatot savas bildes pavēro, kā tavs skatiens ceļo pa dažādām attēla daļām. Kuras daļas ir interesantākas? Kuras traucē? Vai iespējams kādu no tām nogriezt, uzlabojot kompozīciju?  Ja nesanāca bildējot, nekautrējies izmantot Picassa, FastStone vai kādu citu programmu lai bildes iztaisnotu un nepieciešamības gadījumā nedaudz apgrieztu.

Mēģini ieraudzīt vairāk un labāk par citiem, parādi to savās bildēs! Gūsti prieku un baudu fotografējot, bildes patiesā vērtība nav atkarīga no tava fotoaparāta izmēra, bet gan no emocijām, kas ieliktas fotogrāfijā!

Ceru, ka šie padomi tiešām šķiet vienkārši un palīdzēs tev iegūt labākas bildes. Varbūt tev radīsies motivācija mācīties vairāk par to, kā uzlabot kompozīciju vai iegūt tehniski kvalitātīvākus attēlus. Par šiem tematiem ir pieejamas gan labas grāmatas, gan foto kursi un daudz aprakstu internetā.

Neuzticies tikai manam viedoklim! Iesaku apskatīties fotogrāfa Ivara Grāvleja praktiskos padomus fotogrāfijā, kas vienlaikus ir arī modernā foto mākslas projekts:

http://www.ivarsgravlejs.com/pages/uafp001.htm

Daudz pamācības latviešu valodā vari atrast arī www.fotoblog.lv



Iedvesmai, neparasta foto pasaule – Paolo Ventura, Ziemas Stāsti.

Ziema, tumsa, drūms un mitrs laiks… Brīžiem šķiet, ka pietrūkst gaismas, enerģijas un viss skaistais bijis līdz šim. Kaut kas jauns šķiet gandrīz neiespējams.

Nezinu, vai šādas domas kādreiz pārņem, Ņujorkā dzīvojošu itāļu fotogrāfu Paolo Venturu, bet viņa darbi liecina, ka jaunas idejas vienmēr ir iespējamas un arī laika apstākļi nav šķērslis. Aperture Fundation šogad ierobežotā 2000 sējumu izdevumā izlaidusi mākslinieka foto grāmatu ar neparasti brīnišķīgām, izjustām ainavām no itāļu cirkus dzīves ziemā.

Ja ieskatīsies ciešāk, pamanīsi, ka cilvēki attelā nemaz nav īsti. Fotogrāfs katru kadru veido mākslīgi, būvējot miniatūra izmēra skatuvi, ko apdzīvo viņa speciāli veidotas lelles. Šīs neparastās ainavas dažreiz šķiet patiesākas par īstām un aizrauj ar savu gaišo un vienlīdz melanholisko noskaņu. Foto stāsta galvenais varonis esot vecs cirkus mākslinieks, kurš, guļot uz nāves gultas, atskatās uz savu dzīvi. Autors esot smēlies iedvesmu no vecvecāku nostāstiem un bērnības ainavām Milānā, kas viņam vislabāk patīkot un palikusi atmiņā tieši ziemā.
Mani savukārt pārsteidz, mākslinieka pieeja, kas piešķir fotogrāfijai, klasiski vairāk dokumentālam žanram, sintētiskas un gleznieciskas īpašības, tomēr saglabājot darbos ticamību un radot spēcīgas emocijas.

Pievienoju norādi uz Paolo Venturas mājas lapu, kur iespējams apskatīt dažas bildes no viņa Ziemas stāstu projekta, kā arī līdzīgā stilā veidotas bildes, kas attēlo kara ainas, no sērijas War Stories.
Ieskatu noskatīties arī video interviju ar mākslinieku, par to kā tapuši šie brīnišķīgie darbi.

Kartona vakariņas patērētāju paaudzei!

Vai tev ir gadījies atnākot mājās no veikala un iepazīstoties ar pirkumiem tuvāk būt šokā par savu izvēli?

Apmēram tā: Es atveru kastīti, ieraugu, kas tur ir iekšā…. Aizveru kastīti, paskatos uz bildīti…. Atveru kastīti, vēlreiz paskatos uz saturu…. Pagaršoju… Seja lēnām saviebjas veidojot sejas izteiksmi – kā kāds ko tādu var ēst, kas lēnām pāriet izteiksmē – šitas vispār nav ēdams…  Smadzeņu kreisajā pusē parādās īgni triumfējoša rosība – tu pats to nopirki! Paldies dievam eksistē kečups, majonēze un stipra kafija! (Prāts protams būtu labāk…)

Ko darīt, ja prece ir tik smukā kastītē, ar skaistu krāsainu bildīti, novietota plauktā visērtākajā augstumā un vēl pielipināta dzeltena atlaižu lapiņa 1.89(1.99), bet brokastis jau aiz kalniem?

Vai esi kādreiz aizdomājies, cik maksā skaistais krāsainais iepakojums un vai tev tas ir vajadzīgs? Ja plauktā atsevišķi stāvētu maisiņš cepumiņu pa 60 santīmiem, krāsaina cepumu kastīte pa 25 santīmiem un CD ar jaunāko cepumiņu reklāmas klipu pa 15 santīmiem, vai tie visi nonāktu tavā groziņā? Tev noteikti mājās smuki sakrātas visas krāsainās kastītes un istaba izlīmēta ar Maggi reklāmas plakātiem?

ASV esot veikts pētījums, ka vidējā pārtikas produktu iepakojuma cena pēdējos gados pieaugusi par 40% un sastāda 8% no kopējās produkta vērtības. Vidējais gan ir tāds mānīgs jēdziens. Lielākā daļa miltu paku vēl saglabājuši tradicionālo formu un kartupeļus par laimi nepārdod elegantās olu kastītēs. Toties atsevišķiem produktu veidiem kā, piemēram, garšvielām iepakojums bieži vien maksā dārgāk par pašu saturu. Vēl, – smaržas!!!! Sieviešu smaržu kastītes!!! Liekas, ka pieci dizaineri pieaicinājuši četrus arhitektus, lai dabūtu ko tādu gatavu. Hologrammas, spīdumi, plastmasa, zelts – aizsardzības līmeņu vairāk nekā simtlatniekam un locījumu vairāk kā origami gulbītim.

Kā vēl tiek čakarēta mana apziņa? Kā būtu ar maza štrunta iepakošanu milzu kastē? Kādēļ čipšu pakā 2/3 ir gaiss? Čipši elpo? Kornfleiki un dārgais siers kastītē var izplesties par 60%? Nerunāsim nemaz par visādiem mazajiem elektronikas gadžetiem, ja tie nebūs ielikti milzu kastē ar betmena attēlu, noteikti iekritīs starp plauktiem un pazaudēsies?

Pedējā laikā, ražotājiem maskējot cenu izmaiņas, parādās aizvien vairāk produktu netipiskos tilpumos – 375 gramu desas lunķīši, 125 ml jogurts un citi brīnumi. Nevaru vien sagaidīt, kad iznāks pus pudele alus. Ja nu tu nevēlies visu, bet tādu kur puse jau nodzerta?

Par produktu līdzību attēlam uz iepakojuma vispār varētu sarakstīt dziesmu. Vācu autors Samuel Mueller izlaidis foto grāmatu „Reklāma pret realitāti”, par kuru fotogrāfs Andrejs Zavadskis jau rakstīja savā blogā. Esot pat tāda profesija, kā pārtikas vizāžists, kas visādi uzskaistina fotogrāfējamo objektu. Es uzskatu, ka produkta attēlam uz iepakojuma jābūt kā pases foto – līdzīgs, lūdzu, šķērso veikala robežu. Izskaties pēc visiem ķīniešiem vienlaicīgi – paliec uz personības noskaidrošanu!

Protams, var izčakarēt prātu arī ar pilnīgi acīmredzamām un aptaustāmām lietām – Vai esi pamanījis, ka apelsīni sarkanā plastmasas tīkliņā izskatās oranžāki un gatavāki?

Tu domā, kādēļ es par šo šujos?  Pirmkārt – es par to maksāju. Otrkārt – visi šie iepakojumi krājas izgāztuvēs un visādi citādi bojā ekoloģiju un samazina izredzes pabarot visus pasaules iedzīvotājus. Treškārt – es par to maksāju!

Es abām rokām balsotu par visas Eiropas iepakojumu standartizāciju – standarta tilpumi, izmēri, pelēkas, otrreizēji pārstradātu materiālu kastītes, divkrāsu apdruka vai parastie maisiņveidīgie pet iepakojumi. Varētu vēl pastrīdēties par speciālajiem iepakojumiem, kas atvieglo produkta lietošanu – sagrieztie sieri un desas, olu kastītes un tamlīdzīgi…

Saki dzīve kļūs pelēkāka un garlaicīgāka? Mēģini pats būt krāsaināks! Aizej uz mākslas muzeju, uz kino Rīga. Galu galā, nopērc FHM! Iestādi koku, nopērc čūsku un tādā garā…

Kā būtu ja veikals vispār būtu pilns ar pašapkalpošanās kasēm, kur tu apsēdies pie ekrāna, apskati visas krāsainās bildes un aprakstus, ar saviem speķainajiem pirksteļiem uz ekrāna norādi ko tev vajag un kārotās preces jau sapakotas atbrauc pie tevis pa konveijeri? Nepatiktu? Man arī nē… Kāpēc mums obligāti vajag staigāt starp veikalu rindām, visu apčamdot, un justies kā pavēlniekam izlemjot marinēto gurķīšu un šokolādes tāfelīšu likteni?  Tomēr ideja par automātisko veikalu, iespējams, nav slikta…

Iedvesmu šim rakstam smēlos no Gunāra Janaiša raksta un fotogrāfijām par iepakojumiem fototrio lapā, ko iesaku apskatīt:

http://www.fototrio.lv/dialogs.php?DID=1

Papildus norādes:

Andreja Zavadska raksts par produktu fotogrāfēšanu.

Reklāma pret realitāti, attēli inetrnetā.

Reklāma pret realitāti, pasūtīt grāmatu amazonā.

Klik, klik un gatavs!

Digitālā foto svētība un lāsts – pavērs kameru pret objektu un nospied pogu! Bilde kattreiz sanāk! Es to klusībā pie sevis saucu par digitālo piesārņojumu. Tas krājas gan uz mana cietā diska, gan aizpilda neta plašumus.

Mēs, kas cenšamies kautkā nopietnāk sasaistīties ar fotogrāfiju, pēc kāda laika mēģinam attaisnot sava digitālā piesārņojuma eksistenci un atšķirties ar domu, zvērīgu pēcapstrādi vai vienkārši – man un dažiem draugiem patīk (plašāk pazīstams arī kā:  “Kāds foršs bilžuks!”).  Stulbi teikt – man vienalga ko domā citi, ja esi bildi ielicis netā, vai pakāris publiskā vietā pie sienas! Fotogrāfija dzīvo tikai dzīvā skatītāja acīs. Elektroniskajam intelektam ir pie kājas vai tavi 1 un 0 veido attēlu vai word dokumentu, tas nevar izrēķināt izjūtas.
Foto ir riebīgi subjektīva padarīšana, pat visštruntīgākajā attēlā var kautko atrast un pat vislabāko var nepamanīt…