Kā nenoslīkt seklumā, nepareizi aizturot elpu!

Ceru, ka lielākā daļa peldētāju un nirēju zina par briesmām, kas saistītas ar nepareizu elpošanu pirms niršanas un ilgu elpas aizturēšanu zem ūdens. Nepareizas niršanas rezultātā seklā ūdenī katru gadu noslīkstot daudzi pieauguši un labi trenēti peldētāji. Uzskatu, ka peldu labi, kaut arī iemācījos peldēt vēlā vecumā. Pusotru gadu apmeklēju nodarbības pie profesionālas treneres. Tomēr šis fakts man bija paslīdējis garām. Parasti, kad kādu laiku peldēts baseinā un jau kļūst garlaicīgi man patīk sacensties ar draugiem, kurš aizslīdēs vai ienirs un nopeldēs vislielāko attālumu. Agrāk, pirms ienirt ūdenī, mēdzu kārtīgi saelpoties gaisu, instinktīvi likās, ka tā varēšu izturēt ilgāk. Tikai nesen izlasīju par seklā ūdens samaņas zudumu (shallow water blackout), kas rodas hiperventilācijas rezultātā un var beigties ar noslīkšanu. Ja mēģinām pirms peldes kārtīgi saelpoties (hiperventilēt), tā ka var just, ka pa augumu skrien skudriņas un paliek nedaudz dulla galva, mēs piemānām organisma aizsargmehānismu. Ogļskābās gāzes daudzums asinīs samazinās, bet skābekļa daudz vairāk nekļūst. Ja ienirstam zem ūdens šādā stāvoklī, organisms signalizēs, ka nepieciešams ieelpot tikai tad, kad ogļskābās gāzes koncentrācija asinīs būs pieaugusi līdz noteiktam līmenim, bet tas šajā gadījumā var notikt vēlāk par skābekļa izbeigšanos un samaņas zudumu, kas protams radīs problēmas izniršanai. Var gadīties, ka neviens savlaicīgi nepamanīs, ka esi ieniris pārāk ilgi. Noteikti, ka profesionāliem nirējiem ir savas tehnikas ilgai peldēšanai zem ūdens, man šobrīd pietiek ar vienu dziļu ieelpu, neriskējot palikt zem ūdens.

Nesen rakstīju  par problēmām cilvēka uzbūvē. Elpošanas vadīšana mērot CO2 daudzumu noteikti ir vēl viens nopietns gļuks.

Detalizētak par Shallow water blackout var izlasīt wikipēdijā.