Peldēšana ir viena no labākajām sajūtām pasaulē. Kas var būt labāks karstā vasarā? Vienīgi iekšā kaut kas sažņaudzas, iedomājoties, ka katru gadu daudziem cilvēkiem saulaina atpūtas diena pie ūdens vienā brīdī pēkšņi pārvēršas par vienu no briesmīgākajiem notikumiem dzīvē. Pārpublicēju šo informāciju par to kā atpazīt slīkšanas pazīmes no kāda raksta angļu valodā. Ceru, ka kādam tā noderēs.
Negadījumi ar slīkšanu, it sevišķi bērniem, bieži notiek tuvu pie krasta. Blakus esošie cilvēki vairumā gadījumu laicīgi nemaz nepamana, ka otrs slīkst.
Esam pieraduši redzēt kā cilvēki slīkst filmās – spārdās, cīnās ar ūdeni, vicina rokas un sauc palīgā. Dzīvē tā gandrīz nekad nenotiek! Darbojas vienkārša patiesība – Ja tu nevari ieelpot, tu nevari arī pabļaut! Tu nevari arī pacelt rokas, jo tādā gadījumā grimsi dziļāk ūdenī. Cilvēki noslīkst klusi, mēģinot uz rokām izcelties no ūdens lai ieelpotu gaisu un parādās virspusē aizvien retāk.
Pasaulē pazīstams glābšanas eksperts Frenks Pia žurnālā „Coast Guard’s On Scene Magazine” apraksta instinktīvu slīkšanas reakciju (Instinctive Drowning Response) sekojoši:
- Izņemot retus gadījumus slīkstoši cilvēki fizioloģiski nav spējīgi saukt palīgā. Elpošanas sistēma ir radīta elpošanai. Runāšana ir otršķirīga blakus funkcija. Vispirms jādarbojas elpošanai tikai tad iespējams runāt.
- Slīkstošiem cilvēkiem mute periodiski parādās un iznirst no ūdens. Slīkstošu cilvēku mute neatrodas virs ūdens virsmas pietiekoši ilgi, lai tie paspētu izelpot, ieelpot un pasaukt palīgā. Kad slīkstoša cilvēka mute ir virspusē, tas ātri ieelpo un izelpo mutei sākot atkal pazust zem ūdens
- Slīkstoši cilvēki nevar pamāt pēc palīdzības. Dabas instinkti liek tiem izstiept rokas un atspiesties pret ūdens virsmu. Atspiešanās pret ūdeni ļauj slīkstošiem cilvēkiem izcelt muti virs ūdens, lai varētu ieelpot.
- Instinktīvās slīkšanas reakcijas dēļ slīkstoši cilvēki nespēj apzināti kontrolēt savas roku kustības. Slīkstoši cilvēki, kas cīnās ūdens virspusē, fizioloģiski nav spējīgi apturēt slīkšanu un veikt apzinātas kustības, tādas, kā māšana pēc palīdzības, virzīšanās glābēju virzienā vai sniegšanās pēc glābšanas aprīkojuma.
- No instinktīvās slīkšanas reakcijas sākuma līdz pat beigām cilvēka ķermenis paliek vertikāli stāvus ūdenī, bez kāju atspērienu pazīmēm. Ja tos neizglābj apmācīts glābējs, šie slīkstošie cilvēki var cīnīties ūdens virspusē no 20 līdz 60 sekundēm līdz pilnīgai iegrimšanai ūdenī.
(Avots: On Scene Magazine: Fall 2006)
Tas protams, nenozīmē, ka cilvēks ūdenī, kas sauc „Palīgā!” nav iekļuvis briesmās, visbiežāk tā ir panika ūdenī (aquatic distress). Šī panika atsevišķos gadījumos rodas pirms instinktīvās slīkšanas reakcijas, tā parasti nav ilga un atšķirībā no īstas slīkšanas, šie cilvēki spēj palīdzēt savā glābšanā – saķert pasviestu striķi vai glābšanas riņķi.
Šīs ir pazīmes, kuras novērot, lai pamanītu, ka cilvēks ūdenī slīkst:
- Galva dziļi ūdenī, mute ūdens līmenī
- Galva atgāzta atpakaļ un atvēra mute
- Acis tukšas un stiklainas, nefokusējas
- Acis aizvērtas
- Mati pārkrituši pāri pierei un acīm
- Ūdenī nelieto kājas, atrodas vertikālā stāvoklī
- Rīstās vai cenšas pārāk dziļi ievilkt elpu (hiperventilācija)
- Mēģina peldēt noteiktā virzienā, bet netiek uz priekšu
- Cenšas apgriezties uz muguras
- Ar rokām cenšas ķerties pie ūdens un gaisa, it kā kāpjot pa iedomātām ugunsdzēsēju kāpnēm
Ja cilvēks iekrīt ūdenī un izskatās kārtībā, labāk pārliecinies pajautājot vai viss ir labi, un ja viņš nevar atbildēt, tas nozīmē problēmas. Tev, iespējams, ir kādas 30 sekundes, lai viņu glābtu.
Šis it īpaši attiecas uz vecākiem – bērni, kas dauzās pa ūdeni parasti trokšņo. Tāpat kā citās situācijās ar bērniem – klusums parasti nenozīmē neko labu. Oriģinālajam rakstam angļu valodā ir daudz komentāru ar situācijām no dzīves, kad bērni slīkuši baseinā vai jūra turpat netālu no vēcākiem, bet vecāki to nav pamanījuši.
Man nav pietiekošas pieredzes un zināšanu, lai ieteiktu glābšanas paņēmienus. Pat profesionāli glābēji gandrīz nekad neiesakot doties palīgā slīkstošam cilvēkam bez kādiem palīglīdzekļiem – laivas vai vismaz speciāla glābēju pludiņa vai glābšanas riņķa. Slīkstošs cilvēks refleksīvi mēģina izrāpties no ūdens izmantojot visu, kas pagadās pa rokai. Pat mazāka auguma slīcējs refleksīvā reakcijā var noslīcināt kopā ar sevi lielāku prasmīgu peldētāju. Neskatoties uz šo, ceru, ka mums pietiks drosmes un cilvēcības, spēsim adekvāti novērtēt situāciju, lai palīdzētu sev un citiem brīdī, kad saulaina atpūta pārvēršas ekstremālā situācijā.
Gribu atgādināt arī pieredzējušākiem peldētajiem par iespēju noslīkt seklā ūdenī vai pat baseinā vienkārši „pārelpojoties” (hiperventilējot). Par šo otrā rakstiņā.
Kā izskatās instinktīvā slīkšanas reakcija, video no youtube. Uzmanību – attēlots slīkstošs zēns, kurš tikai pašās beigās tiek izglābts. Video skaties šeit!
Atsauces:
