Kā ir mācīties spāņu valodu?

Lai nesāktu iesūnot, pāris gadus atpakaļ izlēmu pievienot savam vārdu krājumam vēl vienu valodu. Izvēlējos Spāņu, jo tā ir ļoti izplatīta (ap 500 milj. cilvēku pasaulē runā spāniski) un saistās ar lietām, kas man patīk vairāk par visu – sauli un enerģijas pārpilniem cilvēkiem. Iedomājos, cik skaisti būtu iebrist kādā Amerikas mūža mežā un uzsaukt – Hola, ¿Que tal?!

Labākā vieta pasaulē, kur mācīties spāņu valodu, izņemot pašu Spāniju, ir Centro Picasso Riga. Superīgi pasniedzēji un ģimeniska atmosfēra, palīdz apgūt ne tikai pašu valodu, bet arī uzzināt daudz par spāņu kultūru, iegūt daudz jaunu draugu.  Par to kā iet mana pasniedzēja Havi ģimenei Spānijā zinu vairāk nekā par dažiem saviem Latvijas radiņiem.

Iemetot kādu darvas karoti spāņu medus mucā, pabrīdināšu, ka pretēji Latvijā bieži sastaptam uzskatam, spāņu valoda nav viegla. Samērā ātri vari iegūt apmierinošu vārdu krājumu, un ar izrunu arī Latviešiem grūtības neradīsies, bet spāņi ir kā traki uz savu darbības vārdu locīšanu piecās pagātnēs un vēl apburošais konjuktīvs (subjuntivo), kam spāņi pievērš daudz lielāku uzmanību par angļiem vai vāciešiem.

Neesmu priekšzīmīgs students, tomēr mācoties pusotru mācību gadu divas reizes nedēļā, šobrīd jau sāku sajusties spāņu kompānijā samērā labi. Nevaru izteikties pareizi un skaisti kā gribētos, nevaru izsekot vārdu ložmetēj-sērijām spāņu ziņās, bet pārliecināties par to ka esmu saprasts un veiksmīgi iejusties spāņu burziņā, gan.

Lai apgūtu perfekti, un neradītu smieklīgus pārpratumus, šī valoda tiešām jāmācās. Kaut vai tādas latvietim nebūtiskas atšķirības, kā vārdi SER (Būt, kā pastāvīgi piemītoša īpašība) un ESTAR (Būt, kā pašreizējais stāvoklis).  Atšķirība var kļūt samērā sāpīga pasakot dāmai: „Tu eres guapa” – tu esi skaista vai „Tu estas guapa” – tu izsakties skaista (lasi – šodien smuka, bet parasti tāda neesi).  Vai vēl krasāka atšķirība „Yo estoy listo” – es esmu gatavs un „Yo soy listo” – es esmu gudrs.

Spāņu valoda paver tev durvis uz pasauli, atšķirības starp oficiālo Kastīliešu spāņu valodu un Dienvidamerikā runāto ir samērā nelielas, ar dažām niansēm gramatikā, izrunā un iespējās iekulties nepatikšanās. Piemēram, Kubā neieteiktu veikalā prasīt „papaya”, labāk vispār atturētos šo augli pieminēt. Tikai neprasi, ko tas nozīmē, ar nelielu vizualizāciju, iespējams uzminēsi pats! Argentīnā tev nepatikšanas var sagādāt pavisam parasts spāņu vārds „Coger” (noķert), kas tur nepārprotami nozīmēs, ka gribi stāties tuvās attiecībās ar sarunas priekšmetu.

Spāņu valoda tev palīdzēs justies ērtāk arī citur Eiropā, jo ir radniecīga daudzām izplatītām Eiropas valodām. Līdzība ar Portugāļu valodu esot apmēram 89%, ar Itāļu valodu 82%, Franču 75% un Rumāņu 71%. Mani iepriecina un nemaz neizbrīna, ka Franči Spāņu valodā varot saprast daudz mazāk, tikai ap 45% vārdu.

Esmu ļoti apmierināts ar Picasso centrā pavadīto laiku, kas sniedz patīkamu atslodzi no darba ikdienas un papildus labumiem, ko var smelties bagātīgajā Spāņu kultūrā. Esmu sajūsmā par bonusa iespēju izbaudīt Spāņu mūziku, kas kļūst vēl labāka, ja spēj saprast nozīmi. Ja pameklēsi šajā pat blogā Jorge Drexler dziesmu, varbūt tev arī iepatiksies!

Papildināts 01.02.2012: Viss augstāk minētais tagad vairāk attiecās uz jauno spāņu centru Seneca, jo visi foršākie un talantīgākie – Havis, Elīna un Rufīna nu uztaisījuši savu spāņu skoliņu. www.seneca.lv

Kadrs no mūsu spāņu izrādes Centro Picasso svētku pasākumā